Mācību semestris / gads ASV | atsauksmes

#teiriespēja - apmaiņas programma “High School in the USA”

Šoreiz ne tikai noreklamēsim unikālu iespēju "High School in the USA" un Tevi pamudināsim uz pieteikšanos, bet arī sniegsim pilnvērtīgāku ieskatu pieredžu spektrā, kādu iespējams piedzīvot, sakot "jā" apmaiņas programmai ārzemēs. (Saturies, jo šajā rakstā uzzināsi gan lielisko, gan izaicinošo.) 

High School in the USA ir vienu mācību semestri vai gadu ilga apmaiņas programma un kultūras pieredze vidusskolēniem, kuras ietvaros, dzīvojot kopā ar savai personībai un interesēm piemeklētu vietējo ģimeni, sapnis izmēģināt dzīvi ASV var kļūt par Tavu realitāti.

Pieteikšanās 2022./2023. mācību gada pavasara semestrim vēl aktīvi rit līdz š.g. 8. Oktobrim, taču Tev vēl ir iespēja apsvērt pieteikšanos arī mācībām ASV 2023./2024. mācību gadā.

Ja vēlies uzzināt vairāk par pieteikšanos vai programmas norisi, spied šeit!

Pievēršoties pieredzes stāstiem. Vai esi gatavs “tējai”? :)

Ko Tu uzzināsi šajā rakstā?

• Kāds ir jauniešu kopējais iespaids par programmu;
• kāda bija viņu viesģimenes pieredze;
• kāda bija viņu “skolas dzīve”;
• ko viņi ieguva no šīs apmaiņas programmas;
• ko par šo pieredzi domā jauniešu vecāki.

Savos pieredzes stāstos dalījās:

• Ronja - 11. klases pavasara semestri pavadīja Alabamā;
• Adrians - 11. klasi beidza Ohaio štatā netālu no Kantonas;
• Elza - 11. klasē mācījās Meinas štatā;
• Ronjas mamma un Adriana tētis.

Te būs!

Kāds ir Tavs kopējais iespaids par apmaiņas programmu?

Ronja: Mana pieredze ASV bija vienkārši fantastiska. Tas noteikti bija tāpēc, ka es nebiju sacerējusies uz kaut kādām īpašām lietām, tāpēc viss, kas ar mani notika, bija kā patīkams pārsteigums.

Adrians: Mans apmaiņas gads ASV bija vienkārši fantastisks. To izskaidrot ir sarežģīti, to vienkārši ir jāpiedzīvo.

Elza: Mans apmaiņas gads nepavisam nebija no tiem labākajiem, taču šī bija neatņemama pieredze, kas ir atvērusi man acis uz citu pasauli, ko nevaru aprakstīt pat vārdos.

Kāda bija Tava viesģimenes pieredze?

Ronja: Man bija superīga viesģimene un viesumāsa no Ukrainas. Mūs daudz vadāja apkārt, ēdām ārpus mājas, ceļojām un bijām arī dažādās ASV universitātēs. Pavasara brīvdienās mēs aizceļojām uz Las Vegasu, Jūtu, Arizonu un Kaliforniju, bet garajās nedēļas nogalēs devāmies uz Florida Beach, Nešvilu un Atlantu.

Adrians: Ar viesģimeni no sākuma man bija pagrūti, jo dzīvoju ģimenē, kurā bija tikai tētis. Viņam nebija savu bērnu un dažkārt emocijas lēkāja uz augšu un uz leju. Taču pats par sevi viņš bija foršs un aizveda mani un viesubrāli (Vācija), kurš arī bija apmaiņas programmā kā es, uz Las Vegasu, Ņujorku un Ņūdžersiju.

Elza: Covid dēļ man ļoti vēlu atrada viesģimeni, kas bija tikai uz augusta beigām. Līdz tam dzīvoju tādā stresā. Uz papīra un sākumā viesģimene bija super - 10 bērnu vecāki (3 no tiem adoptēti), iepriekš bijusi viesģimene 6 reizes. Man bija arī apmaiņas viesumāsa no Spānijas ar kuru man izveidojās labas attiecības. No sākuma viesģimene šķita superīga, aizveda mūs arī uz Floridu jau no paša sākuma. Vēlāk, šķiet, ka emocionāli viņiem palika grūtāk ar mums visiem, gan saviem bērniem, gan viesubērniem.

Kāda bija Tava “skolas dzīve”?

Ronja: Skola man gan īsti nepatika, jo tā bija ļoti maza. Mācību priekšmeti bija diezgan viegli, lai gan mācījos veselus 2 AP (padziļinātie kursi) mācību priekšmetus. Skolā gan bija forši skolotāji un “councler” (konsultante), kura mūs aicināja arī uz golfu. Skolēni paši gan tur nebija īpaši atklāti, taču atradu arī labus draugus. Visu sezonu spēlēju tenisu, kur iedraudzējos ar foršām meitenēm, tur devāmies uz turnīriem arī citās skolās ar citiem apmaiņas skolēniem.

Adrians: Man bija patiešām forša skola, kurā lielākā daļa skolēnu nopietni nodarbojās ar sportu. Ne pārāk forši gan bija tas, ka katru dienu bija vienas un tās pašas mācību stundas. Izvēlējos mācību priekšmetus, kas saskan ar Latvijas, lai nav jāatkārto 11. klasi vēlreiz. Sākumā mācības šķita vieglas, taču ar laiku bija jāsāk arī piepūlēties, lai tiktu pie labām atzīmēm. Mana angļu valoda arī drusku uzlabojās, bet galvenokārt uzzināju, ka ASV viss ir tieši tā kā filmās. Ja neskaita “Prom” un “Homecoming” (skolas balles), kuras īstenībā bija pat garlaicīgas. Labi, ka pēc tam paši noorganizējām savu “afterparty”.

Elza: No sākuma bija paredzēta parasta skola, kurā mācīšos, taču ierodoties, izrādījās, ka mācīšos mākslas skolā, kas paredzēta vairāk tādiem skolēniem, kuri citur tiek apcelti. Tur iepazinos ar ļoti daudzu dažādu valstu skolēniem, kuri arī bija ieradušies apmaiņas gadā. Es ieguvu draugus no dažādām skolām, tāpēc beigās devos uz veselām divām “Prom” (skolas ballēm), kas salīdzinot ar to, ko rāda filmās, šķita ārkārtīgi garlaicīgas. Meitenes maksāja lielas naudas par smalkām kleitām, friziera apmeklējumiem, lai tikai pāris stundas pastāvētu skolā un redzētu, kā apbalvo “Prom Queen” un “Prom King” (baļļu karalieni un karali).

Akadēmiski šis gads bija izmests laiks, taču mana skola Latvijā atļāva iekavētos priekšmetus nokārtot 12. klases laikā, ar ko man ir paveicies. Dažus mācību priekšmetus, kuri neturpinās 12. klasē, man ieskaitīja ar ļoti skaistām ASV atzīmēm, kuras bija diezgan viegli iegūt.

Ko Tu ieguvi no šīs apmaiņas programmas + ko Tu ieteiktu citiem?

Ronja: Man noteikti ir uzlabojusies angļu valoda, un ļoti daudz runājos ar pieaugušajiem par dzīvi un politiku. Es patiešām uzzināju, kā dzīvo ASV, piemēram, mani ļoti pārsteidza, ka amerikāņi visur staigā ar kurpēm - pa iekštelpām un pat dīvānā, un gultā liek kājas ar kurpēm!

Noteikti ieteiktu citiem skolēniem, kuri dodas apmaiņas programmā, izvēlēties interesantus mācību priekšmetus, lai nav jāmācās garlaicīgie, kā matemātika, ja to atļauj skola. Svarīgi ir braukt bez ekspektācijām un būt pozitīvam.

Adrians: Es ieguvu jaunus draugus uz mūžu. Man bija viesubrālis no Vācijas, kuru arī paspēju apciemot tepat Eiropā jau vasarā, un draugs no ASV atbrauca ciemos arī pie manis šajā vasarā. Šobrīd plānoju, kā varu atgriezties ASV, lai studētu. Man ļoti patika viņu kultūra, tāpēc nevaru sagaidīt, kad varēšu atgriezties.

Elza: Tagad man ir pilnīgi skaidrs, ka ASV noteikti negribētu dzīvot, taču būtu forši pa to ceļot. Šī noteikti nav man nekāda trauma, es labprāt dotos vēl kādā apmaiņas programmā uz ASV. Man tā bija iespēja ieraudzīt realitāti un apgūt angļu valodu ļoti labā līmenī. Šī man ir neatņemama pieredze dzīvē.

Ko par šo pieredzi domā vecāki?

Ronjas mamma: Visvairāk uztraukums bija par lidojumiem, jo Ronjai nebija pilns vakcinācijas kurss. Laiks pagāja ļoti ātri, jo viss gāja labi. Man kā vecākam nebija nekādu stresu programmas laikā, jo bijām ļoti priecīgi par viesģimeni, kuriem gan pašiem savu bērnu nebija, bet bija ļoti forša viesumāsa. Mums pat nebija daudz laika runāt, kamēr viss ir labi, tikmēr nav par ko uztraukties. Šī bija pilnībā Ronjas iniciatīva, mēs kā vecāki viņu tikai atbalstījām, noteikti nestūmām un nepierunājām, tāpēc arī viņai bija tik laba pieredze.

Adriana tētis: Zinājām, ka 11. klase ir labākais brīdis, kad doties apmaiņas programmā, un nedaudz pameklējot informāciju internetā uzzinājām par šo iespēju, kas arī izrādījās cenas ziņā izdevīgāka, kā citi piedāvājumi, neciešot kvalitātei. Arī ar Latvijas skolu viss tika sarunāts, ka varam mierīgi turpināt 12. klasi. Adrians ir atgriezies mājās un jau plāno, kā tikt atpakaļ, lai studēt varētu tur, ASV. Viņš ir ieguvis jaunus draugus uz mūžu. Vasarā pie viņa viens no draugiem jau bija atbraucis ciemos arī uz Latviju.

Noteikti iesaku citiem vecākiem neiejaukties skolas un ģimenes dzīvē. Ja viņiem rodas domstarpības, tad svarīgi, lai bērns pats iemācās tikt galā, un dubulta iesaistīšanās nepalīdzēs. Pilnīgi pietiek ar kārtīgu komunikāciju ar viesģimeni pašā sākumā, lai saprastu viņu dzīvesveidu, kā arī vienotos par noteikumiem. Mums kā vecākiem prāts bija mierīgs. Iesākumā, protams, bija nedaudz grūtāk iejusties, jo tomēr jauna vide, taču vēlāk sazinājāmies labi ja tikai reizi mēnesī. Īpaši neuztraucāmies, jo zinājām, ka tad viss ir kārtībā.

Noteikti ieteiktu arī citiem skolēniem piedalīties programmā visu mācību gadu, lai iegūtu pilnu patstāvības pieredzi, jo pirmā trešdaļa no apmaiņas gada ir tīri adaptēšanās. Ja ir doma savu bērnu palaist apmaiņas programmā, tad iesaku tieši labi tālu, kā Ameriku, lai nejūtās kā mājās un var izprast, vai patīk vai nepatīk būt tādā vidē. Noteikti neiesaku pierunāt savu bērnu braukt, lai arī cik laba šī pieredze nebūtu. Ir ārkārtīgi svarīgi, ka šī ir tieši bērna vēlme mācīties un augt. Vecākiem jābūt tikai kā atbalstam.

Galvenie ieguvumi - piedzīvots Amerikas sapnis, ievērojami uzlabota angļu valoda, motivācija iet pašam strādāt un darīt, draugi uz mūžu un skaidrāki nākotnes mērķi.

Secinājumu daļa, šķiet, būs tiešā mērā atkarīga no Tevis, jo skaidrs, ka katra apmaiņas programmu pieredze ir un būs unikāla - tāpat kā šīs! 

Šobrīd šīs apmaiņas programmas ietvaros ASV atrodas divi skolēni no Latvijas, kuri dzīvo viesģimenēs Teksasā un Minesotā. Nākamgad apmaiņas skolēnu pulciņu vari papildināt arī Tu! :)

Spied šeit, lai uzzinātu vairāk!

Veiksmīgu atlikušo dienu! Atceries - Tev ir Visas Iespējas!